Grieķija ir zeme, kur ar senatni sastopamies ik uz soļa: senās liecības ir visur…  Braukt uz Grieķiju tikai tādēļ, lai apskrietu visus arheoloģiskos kompleksus vai, gluži otrādi, laiskotos pludmalē, ir grēks. Šajā zemē ir jābauda viss – vietējos ēdienus, vīnus, jūru, sauli, jāvēro cilvēkus, dabu un, protams, jāapmeklē senatnes pieminekļus. Visu uzreiz – savādāk šeit nemaz nav iespējams! Grieķijas TOP 10  ir dievi, tempļi, jūra, salas, vīns, virtuve, tautas mūzika, dejas, kalni un cilvēki. Peloponēsas pussalas kopējā platība ir ap 21 400 km² un to kopumā apdzīvo vairāk kā 650 tūkstoši iedzīvotāju. Rietumos to apskalo Jonijas jūra, bet austrumos — Egejas jūra. Ar pārējo Grieķiju Peloponesu savieno Korintas šaurums pussalas ziemeļaustrumos. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir 2404 m augstais Ajosilija. Mūsu ceļš ved pa gardēžu taku, tāpēc Grieķijā, kā zināms, restorāni nav tā lielākā aktualitāte. Tur iecienītas ir tavernas – tiešā tulkojumā „mājas virtuve”. Visi ēd tavernās un ēd daudz. Galdi lūzt un krīzi nejūt. Grieķu laukus baudīsim – viesojoties vīna darītavās, lai noskaidrotu cik senas te ir tradīcijas! Omulīgie saimnieki stāstīs un lepni rādīs! Protams, iepazīsim mazās pilsētas un vēsturiskos objektus. Jā, un Atēnas. Atēnas grūti nodēvēt par skaistu pilsētu šī vārda klasiskajā nozīmē. Pilsētas arhitektūra ir eklektiska, radot sajūtu, ka šobrīd tā attīstās haotiski un neviena nepieskatīta. Turklāt tajā valda nepieradināts anarhijas gars – grafiti ir visur, huligāniski pārvēršot audeklā teju katras otrās mājas fasādi. Kafejnīcas ir ļaužu pārpilnas un pilsētas sirds – Plaka rajona stāvās, bruģētās ieliņas mutuļo kā skudru pūznis. Un lielākoties tie nav tūristi, kas tajās sēž un malko vīnu, bet gan vietējie. Tā vien šķiet, ka dzīvības enerģija Atēnās spiežas pa visām vīlēm… Laiks to visu izbaudīt!