Gruzija ir aizraujošs galamērķis, kas kompakti sevī glabā vēsturi, kultūru un dabu, kurā ir gan augsti kalni, gan līdzeni pustuksneši, gan maigs zaļums, gan interesanta arhitektūra. Taču galvenais – Gruzijā var baudīt patiesu „nemārketinga” viesmīlību. Valsts var lepoties ar mirdzošām baznīcām, smeldzīgiem tostiem, vīnogulājiem, sēravotu baseiniem, hačapuri taisīšanu, jēra cepšanu, gruzīnu plašajām sirdīm un viedajiem prātiem. Te paliek sirds…

Katram, kurš nokļuvis Gruzijā, jārēķinās – būs daudz jāēd. Īpašas ir dažādās Gruzīņu uzkodas: basturma – saulē kaltēta liellopu gaļa asā paprikas garšvielu kamzolī, sudžuks – maigāka basturma, kuras kamzolis gatavots no ķiplokiem. Garšvielām bagātie khinkali, kebabi, hačapuri un šašliks – daudz zināmu, dzirdētu un jaunatklājamu lietu, kas vietējos apstākļos iegūst pavisam citu garšu. Tūristiem Gruzijā jāzina vietējā paraža, ka šķīvi tukšu izēd tikai nabagi, bet saimnieks jūtas lepns, ja pēc maltītes uz ciemiņa šķīvja ir palicis kāds neapēsts kumoss. Tas nozīmē, ka viņš viesus pamielojis godam!

Un būs jādzer! Gruzijas vīna aprindas dēvē savu valsti kā zemi ar senām vīna darīšanas tradīcijām un mīlestību pret šo vīnogu dzērienu, par ko liecina bagātīgie ornamenti vairākos Gruzijas tempļos un teikas tautas folklorā. Vismaz 500 vīnogu šķirnes tiek audzētas un izmantotas vīna darīšanai šai valstī – patiešām iespaidīgi! Un neatsaukties tamadam (tostu teicējam) ir vienkārši nepieklājīgi! Tostu skaits arī nekad nebeidzas ar diviem, trim… Vīna gada norma katrā gruzīnu mājā vien esot 1000 litri! Tāpēc dodamies un to visu izbaudām!