Citāda Slovēnija – gardumi, kalni un neiepazītas vietas (Eiropa, Slovēnija)

Trīs reizes par mūsu Latviju mazākā Balkānu valsts Slovēnija ir īsts Eiropas zaļais stūrītis jeb dārgakmens, kas atrazdamās krustcelēs starp centrālo Eiropu un Balkāniem ir paņēmusi labāko no šiem reģioniem raksturīgā, bet tai pašā laikā spējusi cauri gadu simtiem nosargāt savu nacionālo identitāti. Un šai valstij patiesi ir ar ko lepoties, jo te salīdzinoši nelielā teritorijā ir sakoncentrēts viss, ko vien cilvēks var vēlēties – gan neskartas, mežonīgas, nepiegānītas dabas jaukumi, gan burzma pludmales pilsētiņās un ieliņās, gan gardi vīni, gan kārdinoši virtuves labumi.

Pāri visam slejas Triglavs – slovēņu svētums un simbols, latviskoti – Trīsgalvis, kura viena no galvām valda pār Debesīm, otra – pār zemi, bet trešā par pazemes valstību. Te ir īsta karsta pasaule ar vairāk kā 6 tūkstošiem alu un grotu, milzīgu pazemes velvju, ko veicinājis savdabīgais klimats – graužoties cauri kaļķakmens slāņiem, nokrišņu radītais ūdens miljoniem gadu laikā veidojis baisi pievilcīgo pazemes pasauli. Jūras peldes cienītāji varēs plunčāties Adrijas jūrā, jo Slovēnijai pieder Adrijas jūras krasts 46 km garumā ar Venēcijas laika mājiņām, cipresēm, pīnijām, palmām, olīvkokiem un vīnogulājiem… Smalkais kūrorts Bleda smaragdzaļā ezera krastā, Lipicas cēlo, balto zirgu audzētava, piekrastes pērlītes Portoroža un Pirāna, vīna kalnu reģions Goriška Brda, mežģīņu darināšanas galvaspilsēta Idrija, ūdenskritumi un kalni, kalni, kalni..

Šai ceļojumā apzināti iesim pa mazāk zināmām vai nezināmām takām, iemetīsim acu skatu arī klusākos šīs valsts nostūros, degustēsim vietējos vīnus, kas lielākai daļai mums nezināmi, viesosimies pie vietējiem amata meistariem, noskaidrosim, kas slēpjas zem savdabīgajiem slovēņu nosaukumiem – gibanica, strukli, pršut un žgaņje, un vienkārši ļausimies atpūtai kalnu ielokā klusā pilsētiņā Cerkno. Na zdravje!